Galvenais uzdevums mācību un audzināšanas darbā ar vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem ir viņu vājās redzes aizsargāšana, mērķtiecīga redzes trenēšana. Vājredzīgo bērnu apmācība notiek pēc masu skolas programmas un papildinās ar specifiku zīmēšanā, sportā, darbmācībā.

Neredzīgos bērnus apmāca rakstīt un lasīt pēc Braila metodes. Luijs Brails (dz.1829.g) bija franču tiflopedagogs, kurš radīja punktveida rakstu sistēmu. Braila rakstā ietilps viss alfabēts, cipari ortogrāfija, nošu zīmes.

   brails.jpg brails2.jpg brails3.jpg

Svarīga loma šo cilvēku vides un pasaules uztveres veidošanā ir mūzikai, spējai brīvi orientēties un kustēties tuvākajā apkārtnē. Aptaustīt un caur sajūtām iepazīties ar dzīvniekiem, reljefiem un daudzām citām lietām. Respektīvi attīstot pārējās maņas, jāveicina maksimāla pasaules izzināšana, lai viņi spēj kļūt par patstāvīgiem sabiedrības locekļiem. Kā nozīmīga un radoša mācību procesa sastāvdaļa ir ikgadējās projektu nedēļas.

tauste.jpg

Tiem bērniem, kuriem ir nopietnas redzes problēmas, bet tās ļauj nemācīties Brailā , lasīšanai un rakstīšanai var izmantot palīgierīces lupas, palielinātāj ierīces. Darba procesā svarīgs ir arī apgaismojums.

kodoskops.jpg   lupa.jpg gaisma.jpg

Viena no svarīgākajām mācību stundām neredzīgiem bērniem ir orientēšanas nodarbības. Kurās bērns apgūst iemaņas, kas vajadzīgas, lai viegli varētu pārvietoties pa skolu un vēlāk arī uz ielas, izmantojot spieķa palīdzību.

orentesanas.jpg

1997. gadā skolā tika atklāta pirmā datorklase.

datork11.jpg

Pateicoties sponsoriem klases ir aprīkotas ar speciālu tehnoloģiju neredzīgiem skolēniem.

2000. gadā atklāja otro datorklasi.

datork2.jpg

Skolēnu padome 2008./2009. gadā sāka izdot skolas avīzi “Starpbrīdis”